Kas ir Lietišķās spēles un kā tās strādā?
Kas ir lietišķās spēles?
Lietišķā spēle ir interaktīva un strukturēta mācību aktivitāte, kura īpaši radīta, lai dotu zināšanas, attīstītu prasmes un kompetences, kā arī uzlabotu individuālo vai komandas sniegumu darba vietā. Lietišķajai spēlei ir izglītojošs raksturs ar mērķi sniegt vajadzīgo pieredzi īsā laika periodā. Spēlēšanas laikā gūtā pieredze ir pielīdzināma ilggadīgai pieredzei reālajā dzīvē.
Kā notiek mācīšanās ar spēli?
Mācīšanās ar spēli
vai precīzāk caur spēli notiek pēc principa – mācīties darot (eng. learning by doing). Katrs spēlētājs
ir iesaistīts procesā, tam ir konkrēti uzdevumi un veicamās aktivitātes spēles
laikā. Emocionāli bieži vien šķiet: “Es jau neko TĀDU nedarīju! Mēs vienkārši
spēlējāmies. Bija gan jautri, gan interesanti, gan aizraujoši”. No šī loģisks
ir jautājums: “Bet kā tad ar to mācīšanos? Kā tas notiek?”.
Vienkāršojot,
spēles laikā tiek aktivizēta smadzeņu darbība un fokusēta uzdevuma izpildei.
Spēlētāja smadzenes uztver noteikumus, uzdevumu, saturu un sāk darboties.
Mācīšanās notiek gan spēles laikā, gan arī vēl krietnu laiku pēc spēles.
Līdzīgi kā riteni – tas aiz inerces vēl kādu laiku turpina griezties, pat tad,
ja riteņbraucējs ir pārstājis mīt pedāļus.
Mācīšanās darot ir praktizēšana. Katram spēlētājam veidojas sava unikāla praktiskā pieredze. Iegūtā pieredze un zināšanas pēc tam tiek pielietota atbilstošā dzīves situācijā. Jo vairāk spēlē, jo atšķirīgākus scenārijus iespējams apgūt. Jo vairāk scenāriji apgūti, jo bagātāks un prasmīgāks cilvēks kļūst pielietošanā.
Kāpēc ir sajūta, ka spēlējot mēs izklaidējamies nevis mācāmies?
Izklaidējošā sajūta ir emocionāla. Pēc būtības, katra lietišķā spēle prasa milzīgu piepūli un rada ļoti lielu intelektuālo slodzi. Īsā laika periodā ir jāspēj uztver, saprast, reaģēt, iesaistīties, koncentrēties, utt. Tikai fiziski to nejūt vai sajūt minimāli, jo pozitīvās emocijas palīdz ar šo slodzi viegli tikt galā. Bieži vien cilvēki pēc spēļotām mācībām saka: “Es jūtos labi atpūties” vai “Viss bija tik viegli. Man ir sajūta, ka es to visu jau zināju” , “Tik vienkārši!”, “Mēs tikai rotaļājāmies un neko nedarījām” vai tml.
Šeit gan jāsaprot,
ka lielā mērā šī emocionālā viegluma sajūta ir atkarīga gan no spēles vadītāja,
gan pašiem spēlētājiem. Tā ir savstarpējā mijiedarbība.
Prasmīgs, pozitīvi
noskaņots spēles vadītājs vadīs spēlētājus – gan emocionāli, gan metodiski - cauri spēlei, t.sk. arī spēles grūtībām un
izaicinājumiem. Palīdzēs tikt galā ar pārdzīvojumu par šķietamu neveiksmi, piemēram, kļūdaina atbilde, uzmests mazāks
cipars ar metamo kauliņu kā gribētos, trāpījusies melnā kartītē, uz priekšu
tieku lēnāk kā citi, vai tml.. Emociju vadība mācību grupā ir tik pat būtiska
kā metodiskā un saturiskā. Tām ir jābūt līdzsvarā. Dažkārt, pat emociju vadība
ir lielākā panākumu atslēga.
Kāda ir lietišķo spēļu vadītāja loma?
Spēles vadītājam ir ļoti būtiska loma un pildāmi 4 galvenie uzdevumi:
-
perfekti pārzināt un izprast spēles saturu. Pēc vajadzības jāvar konsultēt tēmā, paskaidrot nezināmo, pamatot cēloņu – seku sakarības, utt.;
orientēties spēles mehānikā (metodē) un precīzi saprast, prast pielietot iestrādātos elementus. Katram iestrādātajam elementam ir jēga un nozīme, kādēļ tieši šis elements ir izmantots un ko tas dod;
vadīt grupas emocijas, atmosfēru un gaisotni mācību grupā. Jāprot tikt galā gan ar pozitīvām emocijām, gan motivēt dalībniekus, kā arī palīdzēt tikt galā ar sāpīgām emocijām, kļūdām vai zaudējuma sajūtu;
sniegt atgriezenisko saiti dalībniekiem.
Vadītājam ir liela atbildība. Pareizi vadīta spēle palīdz grupa sasniegs labus rezultātus. Bet arī spēļu vadīšanā ir iespējamas kļūdas. Aiz nezināšanas vai izpratnes trūka izmainīts viens vai vairāki elementi, kļūdaini uzkurinātas vai kultivētas emocijas var kardināli mainīt gan spēles mehāniku un loģiku, gan dalībnieku motivāciju iesaistīties. Rezultātā tiek iegūts pilnīgi pretējs efekts, pozitīvā pieredze pārvērsta negatīvā vai iemācīts kļūdains ceļš. Jā, protams, tas nav nāvējoši un laika gaitā arī šo kļūdu ir iespējams izlabot. Bet, tam būs vajadzīgs papildus darbs un laiks.
Cik daudz vadītāju vajag vienai spēlei?
Spēļu vadītāji pārsvarā strādā vienatnē vai tandēmā. Dažkārt var būt arī izspēles ar trīs vai vairāk vadītājiem. Kādēļ vairāki vadītāji? Katrs vadītājs pilda konkrētu uzdevumu un lomu. Piemēram, viens vadītājs tiešā veidā vada spēles gaitu, savukārt otrs – novēro un sniedz atgriezenisko saiti. Cits piemērs, loma spēles vadītājs kombinācijā ar lomu satura konsultants. Vadītājs vada spēles gaitu, savukārt konsultants atbild uz neskaidriem satura jautājumiem, strādā ar zināšanu došanu un pārnesi. Piemēram, lomu kombinācija spēles vadītājs + konsultants ļoti efektīvi var pielietot spēlēs, kurās tiek iestrādāts liels apjoms ar normatīvajiem aktiem, noteikumiem un juridiskiem dokumentiem.
Vadītāju lomas un
uzdevumu kombinācijas var būt dažādas. To mērķis ir pēc iespējas efektīvāk
strādāt ar grupu un iedod pēc iespējas vairāk, cik iespējams konkrētajā
situācijā.
Vai var iztikt bez spēļu vadītāja?
Tas atkarīgs no spēles mehānikas. Atsevišķos gadījumos var būt pašvadīta mācīšanās ar spēli un iespējams sasniegt patiešām labus rezultātus. Šajā gadījumā ir ļoti svarīga ir spēlētāju disciplinētība - precīzi sekot līdz spēles noteikumiem un vadlīnijām. Bet pārsvarā efektivitāte, no ieguvumu viedokļa, ir lielāka, mācoties kopā ar profesionālu spēles vadītāju.
Vai spēles autors ir arī pats labākais, kompetentākais spēles vadītājs?
Spēles autors var būt pats labākais un kompetentākais spēles vadītājs, bet tā nav likumsakarība. Nereti spēļu autori nekad nevada savas izstrādātās spēles pēc testēšanas posma. Viņi sagatavo mācību trenerus un treneri kļūst par konkrētās spēles vadītājiem. Tas ir tādēļ, ka spēles vadītājam ir ne tikai jāpārzina pati spēle, saturs un mehānika, bet jāprot vadīt arī grupas emocijas. Savukārt spēles autoram (vai autoru kolektīvam) daudz būtiskāk ir citi uzdevumi un kompetences.
Kas ir spēles mehānika?
Spēles mehānika ir
jebkuras spēles pamats. Tā tiek izstrādāta kombinējot dažādus elementus - gan pedagoģiska rakstura, gan spēļu – ar
galveno uzdevumu, sasniegt noteiktos mācību vai treniņa mērķus. Atbilstoši
sasniedzamajam mērķim, tiek veidots spēles saturs, noteikumi, gājienu secība,
darbību kārtība, spēles loģika.
Spēles mehānikas var būt sākot no pavisam vienkāršām, piemēram, lai trenētu un attīstītu kādu vienu konkrētu prasmi, līdz pat sistēmiski sarežģītām un kompleksām, apvienojot vienā mehānikā lielāku skaitu elementu. Jo vairāk elementu iekļauti vienā spēlē, jo vairāk scenārijus iespējams spēlei izveidot. Katrs scenārijs var būt mērķtiecīgi izstrādāts konkrētam, specifiskam mācību mērķim. Rezultātā, ar vienu spēli iespējams sasniegt vairāku mācību mērķus.
Rakstu sagatavoja: Lietišķo mācību spēļu autore Krista Griķe